nez, man tomēr liekas, ka pārmērīgs paškritisms ir problēma, cilvēki sevi novērtē neadekvāti un rezultātā jūtas nelaimīgi. protams, vienmēr pastāv jautājums, kur novilkt robežu, bet tas, cik lielā mērā mēs bieži esam sociāli nosacīti justies not-good-enough dažādās jomās (jo sevišķi daudz pētīts par izskatu, bet tas noteikti nav vienīgais, lai gan varbūt arī kaut kādā mērā izteiktākais, jo uz to vienkārši ir izdevīgi likt uzsvaru, lai visādas skaistumkopšanas kompānijas varētu labi pelnīt) nenāk cilvēkiem par labu, mazina dzīves kvalitāti.

protams, ja man kāds jautātu, vai es labāk būtu dumja/neglīta, bet justos gudra/skaista, vai būtu gudra/skaista, bet justos dumja/neglīta, es izvēlētos otro, bet labprātāk izvēlētos justies adekvāti tam, kāds cilvēks esmu, nevis sliktāka/labāka, tikai tāpēc, ka man ir iemācīti tādi darbību principi.