viena no labākajām terminal illness filmām, ko esmu redzējusi, vismaz manuprāt. tāda ļoti...īsta.
parasti tāda rakstura filmās tiek rādīta vienkārši tāda pirms-nāves-quirky-lietu-darīšana-ļoti-yolo-uzvešanās (bieži apspēlējot slepeni-uz-nāvi-slims situāciju), un tad tas tā arī beidzas, varbūt parāda vēl ar time lapse, ka galvenais varonis nu ir miris un palicēji ir bēdīgi. šeit, man liekas, labāk sabalansēts saturs, ir pa drusciņai no visa, ir patiesīgi.


Beachcomber: I lost a friend to cancer. My best friend ever.
Davy: Sorry.
Beachcomber: It's not your fault. It's just really, really, really, really unlucky.
Davy: Right.
Beachcomber: I have other friends. People find me attractive. But I started looking for a new best friend in my existing friends and then acquaintances and then new people.
Davy: How long are you going to carry on looking?
Beachcomber: For a new best friend?