seminārs bija tik mīlīgs, pat vadošais pasniedzējs atzina, ka visu šo kursu uztver kā tādu book club, manas bailes bija veltas. pēc tam visi kopīgi devāmies ēst pusdienas, un notika divas interesantas un jaukas lietas. pirmkārt, pasniedzējs pie pusdienām, ja pareizi sapratu, dzēra viskiju, lai gan viņam pēc tam bija jāatgriežas universitātē. otrkārt, atklāju, ka mazliet jocīgais normans ir tāds kā kindred spirit, laipns un uztverīgs. grūti paskaidrot, bet tas lika man sajust tādu īpašu "mīļuma" veida sajūtu - tā rodas, kad cilvēki negaidīti izturas pret mani tā, kā es līdzīgā situācijā izturētos pret viņiem (šis noteikti izklausās muļķīgi, pieņemot, ka standarta situācijās visi cilvēki lielākoties izturas vairāk vai mazāk līdzīgi, bet vienkārši ir lietas, kuras es daru varbūt ne gluži tādā veidā, kā lielākā daļa apkārtējo (kā jau katram no mums!), un šis tad attiecas uz tāda veida lietām). un tālāk pagaidām diena ir kļuvusi tikai labāka un labāka: jauks, vējains laiks, kaut kāda priecīguma sajūta, uz ielas redzēju ārkārtīgi skaisto bakalauru meiteni, kas raksta b.darbu par astronōmiju, un mēs sasmaidījāmies, nopirku biļetes uz stīgu kvarteta koncertu, nopirku mapi, kurā sakārtot konspektus un ar tiem saistītās piezīmes, nopirku daudz svaigu dārzeņu, un šobrīd man liekas, ka viss patiešām būs labi. es ceru ar šo sajūtu šovakar arī aizmigt, tā sen nav bijis.

updt: varbūt nav ko riskēt ar sajūtas pazušanu, un jāiet pagulēt jau tagad :D