Es domāju, ka vientulība biežāk izceļas no jautājuma "kāpēc viņi to dara?" nekā no jautājuma "vai viņi to dara?" Ja vienā variantā tas ir "viņi to dara, lai mani izaudzētu, pilnveidotu", tad otrā - "viņi to dara, lai saņemtu par to algu, lai nodrošinātu sevi" (kas ir tas individuālistiskais domu gājiens). Un mums, dzīvojot tajā individuālistiskajā modelī, ir ļoti grūti tikt ārā no nebeidzamām bažām un aizdomām, ka citi mūs apskauj, noglāsta, pabaro, mums palīdz bez nekādām "kas man par to būs?" domām.