26.decembrī agri no rīta piecēlos un kopā ar vecākiem aizbraucu ciemos pie brālēna un viņa ģimenes. ciemos nebijām bijuši deviņus gadus (satikušies gan kādas reizes pāris). baigi forši viss, māja pabeigta ir lieliska, atkal atcerējos, kā mana brālēna sievai patīk gatavot ēst as much as i do now, vispār, viņa ir tik forša, ka pilnīgi prieks, bet tāda viņa ir bijusi vienmēr, kopš viņu atceros, un tas ir nu jau kādus gadus 15 (jap, viņi esot iepazinušies 1993. gadā un no 94. es jau viņu atceros kopā ar brālēnu, nāca ciemos pie mums! un vienmēr bija jauki pret bērniem).

un tad vakarā ar brāli un biedriem uz gaujarta koncertu iekš ailavjū bāra, un tas bija jauki, mani uzjautrināja tie iedzērušie puiši aiz muguras, kas runāja ļoti randomizēti un smieklīgi (dienas citāts: [ar nopietnu un sajūsmināti episku izteiksmi kā ģeniālu atklājumu] "pasaule ir tik liela .. lieta, un viņa visu un visus tākā.. apvieno!" (to teica puisis kā savu secinājumu no ekolōģijas lekcijām. there was more to it, bet šis bija pats lieliskākais)), gaujarta mūzika ir yum-yumm, un tur bija viena meitene ar drediem, kas man ļoti patika (visa meitene patika, ne tikai dredi). hooray-hooray, izklaides un prieks!

un tad es aizgāju uz elektru, un tur viens puisis piesita sevi krustā.