šodien naktī pamodos ar uzsistas lūpas sajūtu - tā, it kā kāds man būtu iesitis pa muti. atceros, ieskatījos spogulī, un apmēram tā arī izskatījās. smagi nopūtos par šādu neveiksmi un aizgāju atpakaļ gulēt. no rīta pamodos atkal, un pazudusi gan sajūta, gan skats, nekas nav uzpampis, nekas nesāp. tagad atliek tikai minēt, vai es to nosapņoju kaut kādā pusmiegā (zinu noteikti, ka biju piecēlusies no gultas, jo pie reizes iebēru sunim ēst, un daļa no tā joprojām ir viņas trauciņā) vai vienkārši pamazām jūku prātā :D nu, vai arī man naktīs tiešām mēdz uzbrukt kaut kādi neredzami ļaundari, hah, kas sasaucas ar pavasara/vasaras sezonas neizskaidrojamas izcelsmes zilumiem dažādās vietās; varbūt šoreiz apžēlojās un arī salaboja savu nodarījumu, lol