viņi man meloja par projektōru.
viņi vispār visu ko meloja, bet nu tas laikam nebija tīšām.

anyhow, rezultātā man vēl arī pēcāk nācās pārciest Ilgu laiku (and i mean it! apmēram divas stundas!) ar sievieti-mīlestību mašīnā un kaut kādā krogā, un viņa gandrīz nepārtraukti runāja, un man patiešām izraisa fizisku pretīgumu viņas čiepstošā balss, es vnk nevaru, argh. šausmas. es jau zinu, tā nav viņas vaina, bet šausmas, šausmas.

vienvārdsakot, more or less izgāšanās. izņemot aivara komentāru (kuru gan es detaļās nesapratu bet) ar domu, ka ir arvien labāk un labāk.
plus,redzēju smukas bildes.


so this is it.

izņemot to, ka man viņi visi jāsatiek pēdējā meistardarbnīcā, trīsreiz drīkstat minēt, kad.
19.decembrī. būs jāatnes kliņģeris or sth of the kind, lai aizbāztu sievietei-mīlestībai muti.
(akkungs, skan tik briesmīgi ļauni.) un tas pat nav īpaši persōnīgi. man vienkārši tā balss kož austiņās.