superīgi, kaut kā esmu iedzīvojusies klepū un sāpošā kaklā, un gandrīz vai sāk likties, ka sapnis, ko redzēju šurplidojot, būs bijis pravietisks, jo daļēji esmu pazaudējusi balsi, vismaz "augstās notis" pagaidām neskan, un es izklausos pēc veca, sagrabējuša onkulīša, heh. tagad jācer, ka amsterdamā kaut kādu dīvainu iemeslu pēc man nemēģinās atņemt balzāmu, ko tikko iegādājos mājasbiedreņu piekukuļošanai, haha.

atā, mājas, see you in a month.