vēl viena ļoti jautra lieta - šodien, kad no mūsu antropolōģiskās pasēdēšanas krogā gāja projām brazīļu puisis, viņš teica, ka tagad atvadīsies ar tradicionālu brazīļu buču, es teicu - umm, ok, un tad man likās, ka viņš nobučoja manu pakausi un tāpēc es sāku ķiķināt un prasīju, vai tas ir tas, ko viņš darīja (iespējams, tāda ilūzija radās tādēļ, ka es sēdēju un viņš stāvēja un vnk noliecās, nez), un viņš teica nē un ka tā bija tikai puse, sit still, let me try this again, un tad viņš to darīja atkal, un tas bija vnk tā tipiskā silto zemju lieta, kad cilvēki bučo gaisu katrā pusē otra cilvēka sejai.

bet es nekādi nevaru tikt pāri tai domai, ka varētu ieviest tādu atvadīšanās rituālu, kur cilvēki cits citam bučo pakausi, tas mani tik ļoti uzjautrina, jo reāli man liekas neviens to nekad īsti nedara, nu, varbūt izņemot maziem bērniem, kurus jau var bučot wherever un īpašās situācijās (wink-wink), kad nekam citam netiek klāt or smth.

bet man pakausi laikam neviens tā vienkārši nav bučojis, haha.