es īsti nevaru saprast, kā šī filma lika man justies.
it kā jau nebeidzas tik slikti.
bet, bet, bet. ai.
kā var gadīties, ai.
***
varbūt sen jau vajadzēja piekāpties
aizpogāt mētelim arī pēdējo pogu
saskaitīt pirkstus un aptvert ka ar tādiem
nenovīt mirdzošus zirnekļa tīklus
izņemt brilles no ledusskapja un aizejot
sākt slēgt ciet dzīvokļa durvis
pārstāt atnākot iesaukties
mīļais es esmu mājās
iemācīt mazajai māsai
ceļot laikā
no pirmās kontracepcijas tabletes līdz
pirmajai depresijai
nogriezt kā matus
visas tās sadotās rokas
kas velkas kā svārkos ieķērusies sveķene
aiz muguras neatkarīgi
no gada laikiem un gara stāvokļiem
es nepiekāpjos
mana ēna ir trejdeviņu tavējo izmērā
un tomēr
ne uz pusi tik tumša
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on September 30th, 2012 at 03:14 am
the fish child