man šķiet ļoti likumsakarīgi, ka tas pats dīvainais mikriņa vadītājs, kas parasti mani uzrunā uz "mališ" un mēģina visādi jokot un sarunāties, pēkšņi pāriet uz "jūs" brīdī, kad knapas izvairīšanās no satiksmes negadījuma laikā esmu gandrīz ar seju ietriekusies viņa priekšējā sēdeklī. man gan ir samērā labi refleksi šādām situācijām, celt priekšā galvai saliektas rokas un noliekt galvu tā, lai rokas atbalstās pret priekšā esošo un nesanāk arī tajās ietriekt degunu, vispār šādā ziņā mans ķermenis mani patīkami pārsteidz, tas zina, ko darīt šādos brīžos, arī krītot no pilnā ātrumā braucoša velosipēda utt.
sajūsmiņa.