ripinājos cauri mūzikas mapītēm no vecā datōra, un uzdūros kaut kam simtugadu neklausītam, tāda kaut kāda mīlīga gandrīz vai nostaļģija par vidusskolas sākumu, lai.

un kārtējo reizi jūtu tādu told you so! sajūtu, atceroties to, kā savulaik visādi dažādi cilvēki man teica, ka pēc skolas pabeigšanas gribēsies atkal to laiku atpakaļ, un es teicu, ka neticu, ka man tā būs. un tā patiešām nav. bija forši, bet es nekādā gadījumā negribētu "atpakaļ". es gan principā nemēdzu gribēt notikumus/cilvēkus "atpakaļ", bet par to es noteikti esmu jau rakstījusi.

ō, bet šitā dziesmiņa joprojām tiešām no sirds liekas tāda piemīlīga! vienmēr paticis tas let me be the first to say that i don't have a clue, i don't have all the answers, ain't gonna pretend like i do.

in other news, aizmirsu pie ilzes savu peli, tagad būs mazliet grūta dzīve kādu laiku, jāpajautā brālim, viņš taču tagad principā vislaik lieto to gaming peli, ko uzdāvināju, varbūt varu aizņemties veco, jo touchpad mani brīžiem nopietni frrrrrrustrē, un roka vislaik stiepjas pēc fantōmpeles.