mazliet biju uz staro rīga ar aivaru. un tad viņš mani aizveda mājās ar mašīnu. pirms tam mēs bijām uz vēl vienu kulturālu izklaidi - Dažādu Dzejnieku Darbnīcas (DD darbnīca) pasākumu "Vārdu Pārmaiņa". un vēl pirms tam mēs bijām kafejnīcā "Vecrīga". un visu šo - tieši tik tikko pēc viņa ielidošanas atpakaļ no Polijas. *

aivars ir vairāk nekā divreiz vecāks par mani, bet nu, atvainojiet, ne viņš pēc tāda izskatās, ne viņš kā tāds izturas. un tas ir ārkārtīgi lieliski, man viņš tik ļoti patīk. es zinu, jums arī- vai nu patīk, vai patiktu. un, ak jā, vai es minēju, ka aivars raksta lielisku dzeju?

dzīvs pierādījums tam, ka cipariem nu nepavisam nav nozīmes. dzīvs pierādījums, ka lielcilvēki ar jaunības saturu nav neatrodami. tas ir tik vareni, cik visādiem cilvēkiem man gadās uzdurties, un es acīmredzot tiešām esmu verī rakī, ka rodas komunikācijas iespēja. man patīk.


Aivars Krūkliņš

Tumsa

pa saujai tumsas
no katras nakts
sakļautās plaukstās
bēdzināt nesu
neprasiet kur
un neņemiet ļaunā ka steidzos
gaisma sūcas starp pirkstiem
kūst saujās tumsa
kā sniegs


* - bet patiesībā jau tas viss tikai tāpēc, ka organizējas kārtējais pasākums. un ka mēs dzīvojam vienā rajōnā. un tā tālāk. bet, kad to šitā uzraksta, tas izklausās smalki un vēl interesantāk, he.