mani gan interesē. mani šausmīgi interesē šādas ikdienā paslēpušās, mazas pasaulītes. tie sīkumi kā sūnu onkuliņi, bezpajumtnieki, kas kādā kaktā lasa labu grāmatu, ielas, kur, ja spīd saule, tad vienmēr izskatās pēc laimīgas pēcpusdienas, trakas tantiņas, kas katru svētdienu vienā un tajā pašā laikā baro baložus, skaisti un vilinoši brūnacu pretimsēdētāji autobusos, gruzīnu mikriņu vadītāji, Ņurgas, maģiski centrāltirgus kakti ar garšvielu brīnumzemi, nu, tādas lietas.

Tu raksti, ja nevienam citam neinteresēs, tad vismaz man gan.

tas par onkuliņu bija vislabākais ieraksts ļoti ilgā laikā starp visiem mani lasītajiem ļaužiem.
(un Ņurga joprojām ir pie manis.)