man riebjas, ka mana mamma pēdējos pāris gadus (divus, apmēram) regulāri mēģina mani ieinteresēt sociālos kontaktos ar kaut kādiem radiem. ja tev gribas, draudzējies ar viņiem, bet man ir pašai savi draugi, nafig man vajadzīgi cilvēki, ar kuriem vienīgais kopīgais ir kāds sencis. visu manu bērnību māte pati izvairījās no radu pasākumiem tajās retajās reizēs, kad tādi bija, un nīgri ņurdēja, kad uz jaungadu pie mums mēdza braukt viņas māsa (kura gan vispār ir diezgan neciešams cilvēks, haha), es esmu pieradusi, ka man nav jānopūlas atcerēties, cik kuram no maniem neskaitāmajiem (nu, labi, 6) brālēniem un 4 māsīcām ir gadu, kāpēc lai tagad pēkšņi man būtu jāgrib tusēt ar viņiem un viņu laulenēm?! labi, ir pāris no šiem radu cilvēkiem, ar kuriem es uzturu kādu nelielu kontaktu, bet tas ir tāpēc, ka mums vai nu ir kaut viena sakritīga interese, vai arī kāds cits ieguvums (viena mana māsīca ir mana friziere, viņa ir lieliska, man nekad nav jāskaidro, ko es gribu, izņemot, ja gribu kko baigi mainīt), bet es neizjūtu pilnīgi nekādu pienākumu tikties ar pārējiem ārpus tipiskajiem pasākumiem, kur tiekas radi: kāzām un bērēm, un ja es kādreiz precēšos, es arī neesmu pārliecināta, vai gribēšu tur tos radus, par kuriem man ikdienā ne silts, ne auksts, redzēt. tāpēc man riebjas, ka tad, kad esmu jau detalizēti paskaidrojusi, ka man nav iebildumu pagatavot pusdienas mammas tusiņam ar vienu no maniem brālēniem un viņa sievu, un vēl nedzimušo bērnu, bet es nevēlos tur sēdēt, jo mani šie cilvēki nesaista, man tiek vēl trīs reizes pārjautāts, vai es nevēlos piedalīties, un uztaisīta drāma a la "kas tev ir pret viņiem un kāpēc gan es nedrīkstu satikties ar ko es gribu" (it kā tas, ka ES negribu ar viņiem tikties, nozīmētu, ka neatbalstu arī viņas tikšanos, pfft), un vēl pēc tam vakarā, pamatojoties ar to, ka pagatavotās pusdienas esot viņiem ļoti garšojušas, izteikts komentārs, ka viņi noteikti mani labprāt uzņemtu savā lauku saimniecībā ciemos. FFS, kāpēc lai es tur gribētu braukt?!

goda vārds, nesaprotu, kas šo izraisa. ja nu kādam viņa varētu it kā pamatoti bāzties virsū ar uzspiestu socializāciju ar radiem, tas varētu būt vienīgi mans brālis, jo ārpus skolas viņš ļoti reti labprātīgi iziet no mājas, tā ka varētu izskatīties, ka viņam draugu nav, lai gan ir.