un vēl - pagājušajā naktī sapņoju, ka mani un vēl daudzus cilvēkus uzspridzināja ar atōmbumbu.
bija tas brīdis, kad mēs it kā jau zinājām, ka visdrīzāk to bumbu metīs, un tad viņa kaut kur attālāk nokrita, viss kļuva ļoti spožs un balts, es vēl redzēju kaut kādu milzīgu putekļu mākoni un domāju, vai es jutīšu to, kā pazūdu, un jutos tā patīkami uztraukta, man gribējās zināt, kas tagad notiks. atceros, sapnī, kurā man iešāva galvā un es miru, man bija bail, ka sāpēs, bet nebija bail nomirt, bet šajā es zināju, ka viss notiks tik ātri, ka sajust sāpes taču nevarētu būt iespējams, tāpēc jutos patiešām tikai ieintriģēta.
protams, ka tad, kad tas sprādziens notika, es pamodos, par ko man žēl.
žēl arī, ka es neatceros, kā mēs līdz tai atōmbumbas situācijai nonācām.