nenē, tas ir citādi. es jau būtībā esmu tāpat ļoti bērnišķīga un jūsmoju par visādām mazām, nesvarīgām lietām,bet būt bērnam, tas man vairāk saistās ar tādu bezatbildību un bezrūpību, kad nemaz nevar ienākt prātā, ka vajag savu rīcību analizēt un nodrošināties, lai tas citiem nebūtu kaut kā nepatīkami, nu tur, piemēram, kā skaļi raudāt publiskās vietās utml. nezinu, cik sakarīgi paskaidroju, does it make any sense?