izskatās, ka man par 50santīmiem ir netīšām izdevies nopirkt kaut ko izcilu un man lieliski piemērotu vairāk nekā vienā veida, kamēr dūkulīši guļ pēcpusdienlaiku, lasu un jūsmoju. grāmatu nopirku, atpazīstot autoru no jau agrāk lasītā garadarba "svešinieku mierinājums", kur galvenais varonis iepazīstas ar pāri, kuri, vēlāk izrādās, aizraujas ar vardarbīgām seksuālām aktivitātēm un jau kādu laiku ir viņu stalkerējuši, tad viņu izmanto savām izvirtībām un nogalina (var gadīties, ka tikai mēģina nogalināt, bet man nez kāpēc atmiņā palicis, ka viņš tomēr nomirst), nu, tas, protams, tā pavisam īsi un neprecīzi. bet šī grāmata ir tikpat sajūsminoša, reliģisks fanātiķis pēc traģiska nelaimes gadījuma ieņēmis prātā, ka viņam un galvenajam varonim ir paredzēta milzu romance, un es esmu sajūsmā, ka, lasot šo grāmatu, man tik ļoti gribas gan smieties par to absurdumu, gan arī raudāt, par to, cik tas viss ir briesmīgi. pagaidām gan esmu izlasījusi tikai 106 lapas, bet tā ir gandrīz jau puse, ja viņi gulēs vēl kādu stundu, pusotru, tad varēšu sagaidīt, gatavojot vakariņas un vāvuļojot par to, kādu grāmatu tikko izlasīju.

uz nesaistītas nots - dīvaini, bet istabā, kurā lasu, jo tur pa logu iespīd gaisma un nav jāslēdz iekšā griestu lampa, ož pēc latvāņiem. pat vairāk nekā, piemēram, ejot gar pašiem nopļautajiem latvāņiem. mistērija. var jau būt, ka man smarža halucinējas, nebūtu jau pirmā reize.