šonakt atkal lidoju, varēja tā lidināties apkārt ne ļoti kontrolēti, tas atgādināja drīzāk tādu kā peldēšanu pa gaisu, un kaut kur augstu debesīs bija kaut kāda universitāte, kas saucās vulkāns, uz kuru visi gribēja tikt, es arī laikam. es tur arī nokļuvu, man ļoti labi padevās tā lidošana, biju paraugskolēns, bet tad sēdēju kaut kādā franču valodas stundā, kur nez kāpēc neviens nerunāja ne vārda franciski, es it kā biju atnākusi tikai savākt savas mantas un iet kaut kur citur, bet man bija kauns iet no klases ārā, kad jau esmu ienākusi. man bija gari mati, saņemti zirgastē, kuri sitās pret kaklu, kad es kustināju galvu, un pasniedzēja man uzdeva kaut kādu jautājumu, ko es nedzirdēju un pārjautāju, un viņa teica - viss ir rakstīts uz tāfeles, bet es nevarēju salasīt, jo man bija netīras brilles. noņēmu tās, lai notīrītu, bet blakussēdētāja, kamēr es meklēju lupatiņu, nometa tās zemē, un es sāku kliegt nē, nē, nē, priekšā sēdošā gandrīz uzlika uz brillēm krēslu, beigās, kad es tās pacēlu, izrādījās, ka viņām ir nolauztas ķepiņas, kas tās tur uz deguna, un tur palicis tikai skrāpīgs metāls, tad gan es izmetos no tās klases.
atceros, ka pēc tam, laikam brīvdienās esot mājās, skaidroju kaut kādam puisim, kā darīt to lidināšanos, un turēju viņu uz rokām lidinot, līdzīgi kā kad māca peldēt, un ieskaidroju viņam, ka viņš to var. tad viņš aizlidoja uz to universitāti, lai arī sāktu mācīties, un es uz ielas satikos ar vietējā veikala pārdevēju viktoru, kurš arī grasījās doties uz to universitāti, viņš bija tik garš, ka man uz viņu bija jāskatās ar ļoti atgāztu galvu, un tad tā kaut kā gadījās, ka tā vietā, lai dotos mācīties, mēs uzlidinājāmies uz piecstāvu mājas, lai nodarbotos ar seksu. pēc tam kaut kāds vecs onkulis teica, ka nedrīkst doties uz vulkānu bez vecāku piekrišanas, tāpat kā nedrīkst tā precēties.