to, vai es naktīs guļu, praktiski nekādā mērā neietekmē dzīvokļa sastāvs, acīmredzot.
un es nez kāpēc jūtos slikti par to, ka i cannot share the peaceful joys of sleep, tā vietā man ir hours and hours of stalkerish feeling, as i sit still and awake, staring, or walk around, or lie wide-eyed. or watch films.

dažreiz man liekas, ka aizmiguši cilvēki ir patiesi un patiesība, un tieši tāpēc viņi mani nekad nemana.