šonakt man bija briesmīgs sapnis, viens puika lasīja dzejoļus kaut kādā ballītē, ne ballītē, mēs kaut ko parunājām un tad sēdējām blakus uz dīvāna, un es iemigu, un tad pamodos, un viņš bija paņēmis manu roku, un bija ļoti silti, es turēju ciet acis un centos nedomāt, ka tūliņ kaut kas par šo būs jādara, jāiet prom un tamlīdzīgi, un tad drīz pamodos, stulbie sapņi, man labāk patīk cīnīties ar visādiem mošķiem, bēgt no milzīgām kataklizmām

bet nu, vismaz kompensācijai pēc tam sapņoju, ka biju kaut kādā pārgājienveidīgā lietā, kur bija jāskrien un jāpeld, un no kuras es aizgāju projām, lai iestātos amerikas armijā, kas atradās kaut kādā milzīgā ēkā kalnā, kur durvju rokturis bija tik augstu, ka es to nevarēju aizsniegt, bet tad nāca liels vīrietis, kuram biju pirms mirkļa upē papeldējusi garām, un atvēra durvis. tad es tur mēģināju kaut kādam komandierim paskaidrot, ka gribu būtvarmijā, no sākuma viņš smējās, bet tad es izmantoju faktu, ka esmu bezmazvai vienīgā sieviete visā pūlī, un sāku vienkārši bezkaunīgi viņam uzmākties, norādot uz to, ka, ja paņems mani armijā, varēs izpriecāties pēc sirds patikas un tā, un tas nostrādāja, man atļāva sekot viņam riņķī un apkārt un piedalīties, tikmēr kamēr es neatpalieku un nenozūdu. pusdienās viņš ēda veselu paplāti jūraszāļu, man arī gribējās, bet tad sapratu, ka esmu pametusi savu somu vienā no iepriekš caurstaigātajām zālēm, un man bija jāmēģina to atrast, kamēr tas komandieris paēd, kas man, protams, neizdevās, es tur apmaldījos, bt dabūju ledeni uz kociņa sirds formā un paspēju laikā atpakaļ pie komandiera. pēc tam es nomaldījos vēl divas reizes, vienā no tām satiku savu tētikas ļoti priecīgs sēdēja kaut kādā lielā zālē, kur, šķiet, notika tiesa vai kas tāds, un otrajā iekaldījos kabinetā, uz kura bija norādīts, ka pacients ir ķirurgs, un tur bija kaut kāds traks monstrs ar zāģīgām rokām, kas mēģināja mani uzšķērst