es nevaru saprast, vai šorīt esmu pa īstam gulējusi, ilgi grozījos, tad gulēju ar tādu miglainu galvu un klausījos savā lēnajā sirdī, domāju visādas dumjības, mamma, protams, piezvanīja deviņos, un es neteicu laipnu paldies, man gribas sierakūku vai zemenes, vai kartupeļu biezeni, vēl man vienu brīdi šķita, ka varbūt man traucē gaisma, un es aizsēju acis ar šalli, tā bija ļoti patīkama sajūta, bet nepalīdzēja iemigt, tagad, protams, liekas, ka varētu aizmigt ātri, viegli, un izgulēties. tā noteikti ir ilūzija.
nošķaudīties