tekstā par krīzi izlasīju, ka
"citplanētieši bieži norāda, ka naudu varētu atņemt armijai"

aizdomājos - ja tā nebūtu pārlasīšanās kļūda, es pat nebrīnītos. galu galā, ja citplanētieši grib[ētu] mūs kolonizēt, viņiem būtu izdevīgi, ja mēs spētu parādīt iespējami mazu pretošanos. tāpēc - tuvākajā laikā jānopērk cirvis, zāģis, urbis, mēslu dakšas, čuguna panna, dārza šļūtene. āmurs man jau ir. es tāpat domāju, ka reāla citplanētu force iebrukuma gadījumā mana čuguna panna varētu būt quite as much effective as mūsu armija, jo nu, diez vai viņu[/i] ir 1)pietiekami daudz, lai segtu visu Latvijas teritōriju ar automātu ložu kārtām 2)pietiekami saprātīgi, lai atšķirtu citplanētieti no bērnu rotaļlietas vai hēlija balōna 3)spējīgi pietiekami ātri pieņemt lēmumus, lai aizsargātu mūs, kamēr vēl visi neesam anihilēti.
kamēr karavīri gaidīs pavēles no priekšniecības, es duršu citplanētiešus ar dakšām, sitīšu ar pannu un āmuru, šļakstīšu ar aukstu un karstu ūdeni un spēlēšu zāģi, varbūt tā gaudojošās skaņas būs risinājums. seriously, i would be one hell of a warrior. then again, varbūt es padziedāšu tam citplanētietim kādu klasisku, skaistu latviešu dziesmu un tad mēs spēlēsim katanas ieceļotājus.

un, jā, jūs pareizi uzminējāt, this is just one more way of porcrastination. atslodze no puslīdz politikas slash sociolōģijas uuuun radniecības, līdz kurai vēl neesmu tikusi.

bet man tīri labi patiktu darba vieta aizsardzības ministrijā, kaut kādā 'ārpuszemes civilizāciju iebrukumu novēršanas un apkarošanas dienestā' vai kaut kā tā. kurš ar mani?