iegāju rimi un nopirku sev vienai pašai kūku, bet tagad nenāk mikriņš un man ir auksti, un es sapratu, ka droši vien, ja ēdīšu to kūku, vnk jutīšu kaut kādu milzīgu riebumu pret sevi, vakarā kūkas ēst drīkst tikai tievās meitenes, ko lai dara, lai justos labāk, es nesaprotu, kaut kāds stulbums
Updt: bļēēēē, mikriņš atnāca beidzot, iekāpu, a šoferis paņem un nomaina zīmi no man vajadzīgā 233a mikriņa uz parasto, kas galā griežas uz otru pusi un nepieved mani pie mājām, cik var vienā dienā neveikties,nu
Updt2: laikam sarunājām, ka "na galapunkts buģet". un es pat līdz tam runājot nesāku raudāt, lai gan tas ir tas psihais vadītajs, kurš mani vienmēr nervozē, jo viņš ar visiem mēģina kaut ko sarunāties un reiz mēģināja man dot lasīt kaut kādas krievu avīzes erotisko anekdošu sadaļu
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on May 7th, 2012 at 10:26 pm
always the summers are slipping away