man vienmēr ir mazliet skumīgi, kad es uzminu aizraujošu grāmatu vai filmu plot twistus

tai pat laikā es arī jūtos nedaudz apmierināta, ka esmu pamanījusi zīmes, kuras autōriem teorētiski vajadzētu izlikt lasītājam pamanīšanai, lai pēc tam, kad pavērsiens ir atklāts, varētu retrospektīvi izsekot līdzi un nejusties apmānīts - atceros, kā par apmēram šo meistardarbnīcās runāja ronalds briedis, par detektīvstāstu "ētiku" (viņš drošvien nelietoja tieši šādus vārdus, bet tā es to sapratu), ka labākajos no tiem autōrs ļauj lasītājam piedalīties spēlē, tikai dod zīmes tik neviennozīmīgos veidos, ka lielākoties tās interpretē nepareizi līdz pat pēdējam brīdim

tāpēc vislabāk ir lasīt, neļaujot sev aizdomāties, lai saglabātos pārsteiguma bauda, bet nu, tas man parasti nepadodas, tieši tāpat kā piespiest sevi lasīt lēnām