braucam mašīnā no mēģinājuma (ivars parasti atved mani līdz 42.pieturai un citus, kur nu tur pa ceļam uz brīvības/čaka/valdemāra vajag), es stāstu par to, kā "smells like a teen spirit" patiesībā bija joks un ģitāras solo iekš "sweet child of mine" vienkārši pirkstu treniņš, un pirms es kāpju ārā no mašīnas everita saka: Lelde, tev ir tik nomierinoša balss! es sāku smieties, ka tad jau varēšu bērnus midzināt, ar viņiem vienkārši parunājoties, everita - nē, kaut kādas vakara programmas radio vadīt

probably not gonna do that, bet tas varbūt izskaidro, kāpēc cilvēki no manis nebaidās
manī viss ir tik sasodīti nomierinošs, balss, seja

un šitā par spīti visam tam, ka šausmīgi sāp galva - katra augstāka nots šodien mēģinājumā kā dzeloņstieple caur galvu, cik forši, ka uz skati man atkal piešķirtas pirmā soprāna partijas, vai ne.
no ilzes toties dabūju maišeli vārītu griķu un lāci, kas dejo ar kentauru, craziness