14 March 2012 @ 07:56 am
how do i do normal  
vakar aizgāju gulēt īsi pēc desmitiem, bijusi tā pa īstam nomodā vispār tikai kādas astoņas stundas, sapņoju par kaut kādu zombiju apokalipsi, kas sākās ar to, ka biju aizgājusi uz Latvian voices koncertu kopā ar ģimeni, bet nez kāpēc uzstājās nevis īstais ansamblis, bet kaut kādas meitenes no lietuvas, kas galīgi nebija tik satriecošas. konfrontējot kaut kādu atbildīgo par to, kāpēc ir šitā un ka es gribu savus 15ls par biļeti atpakaļ, jo, lai gan varbūt nav pavisam briesmīgi, šis priekšnesums nav tas, ko es gribēju, tas cilvēks man paskaidroja, ka pilnīgi visas Latvian voices dalībnieces esot aprecējušās ar režisoriem no kaut kādas vienas zviedru universitātes, un šīs tad esot ansambļa jaunās dalībnieces. pēc šī es saniknota devos no koncerta projām, un tad kopā ar kaut kādu bariņi svešu puišu uz kaut kādu ļoti greznu ēku, kurā mums bija jāiekļūst. kaut kā tā sanāca, ka visi, kas tur ieiet,kļūst par zombijiem vai tamlīdzīgi,bet nebija īsti skaidrs, vai tas ir tik vienkārši. ārā paliku es ar vienu puisi, pārējie iegāja iekšā un pēc mirkļa iznāca ārā, un nebija zombiji, tad viņi devās iekšā pa īstam, un nekad vairs neatgriezās. es tikmēr ilgi gaidīju ārā kopā ar to vienu puisi, kurš mazliet izskatījās pēc matīsa baušķenieka, tad mēs jau bijām iekšā, un viņš bija kļuvis par zombiju vai kaut kādu citu iemeslu dēļ, vicinādams rokas, metās man virsū, un es viņu nodūru ar dakšiņu, atkārtoti durot kaklā un vēderā. tad es viena pati meklēju izeju no tās mājas, pa ceļam novācot vēl dažus uzbrucējus ar galīgi nepiemērotām lietām (nu tur, sadauzot kādam galvaskausu ar nelielu marmora statueti vai atkal izmantojot dakšiņu), līdz kamēr kaut kāda sievietē atsacījās mirt/tikt pienācīgi neitralizēta, viņa vilkās pa zemi kā tāda čūska un sekoja man, līdz es sadauzīju viņas mugurkaulu tādā putrā, ka viņa vairs nevarēja pakustēties.

vēlāk es gāju uz kaut kādu angļu valodas nodarbību tikpat greznā ēkā, tikai tā bija diezgan tukša un tumša, kopā ar kādām četrām meitenēm tiku nosēdināta pie tāda kā kolonādes čilipicas galdiņa, un mums bija jāsalīdzina mājasdarba atbildes, bet bija tik tumšs, ka neko nevarēja salasīt.
Tags: