zinkā, ir tur, protams, visādas klišejiņas mazliet arī (nu, piemēram, divi džeki, kas pretendē uz protagonistes sirdi un roku), bet kopumā man likās tā gana svaigi, un tāda spēcīga drāma (ne kā teātris, bet kā visādas šausmas, heh), bet nu, ko tad priecīgu par apspiestību un karu var uzrakstīt. man jau patika. un forši, ka kvalitāte nemazinājās ar katru nākamo grāmatu kā, piemēram, pūķtetovējuma meitenei (bet tas arī tikai mans subjektīvais viedoklis, dažien jau varbūt patīk, kad no interesanta detektīva nez kā izhibridizējas kaut kādas spiegu sazvērestības mistērija)