Šajos laikapstākļos manas un suņa pastaigas aprobežojas ar apiešanu apkārt mājas stūrim- kad esam tikušas līdz apmēram pusei, kas pat manā noberzto kāju bremzīgumā nozīmē ne vairāk kā kādu divu, trīs minūšu pastaigu, suns sāk lekt uz trijām kājām, dažreiz nīgri ņerkstēt vai ko tādu. Tad nu atliek tikai pievārēt atlikušās divas, trīs minūtes, un mēs laimīgi atgriežamies mājās. Mīnuss šim gan ir tāds, ka šādas pastaigas ir vajadzīgas diezgan ļoti daudz biežāk, nekā normālas nearktisko apstākļu pastaigas.
Šis ir jauks svētdienas rīts. Kā jau bieži pēc dzerstiņballītēm, es pamodos samērā agri, pēc kādu četru stundu miega, un sapratu, ka, lai gan varētu mēģināt aizmigt, tikpat labi varētu paņemt bumbieri un grāmatu. Tagad esmu izlasījusi jau pirmās 70lpp.no dž.m.kutzē negoda, klausoties, kā pa dzīvojamo istabu tipina zvēri un blakus gultā skan baibas miegaskaņas.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on February 5th, 2012 at 10:56 am
sv.rīts