šodien beidzot pastā saņēmu savu slutty outfit, brālis palīdzēja iemēģināt, jo es no sākuma neko īsti nesapratu, izskatās labi, jūtas ērti.
tad mamma izdomāja, ka viņai arī vajag kaut kā iesaistīties, viss gāja labi - "vai cik smuki; vai tev patīk", bet diemžēl tad viens no viņas komentāriem bija captain obvious līmeņa "tad jau tev ilgi būs jāģērbjas ar šo" nu wtf, to taču varēja zināt vēl pirms tā sasodītā korsete bija atnākusi, un es neapdomīgi atļāvos godīgi arī pateikt (pirmo reizi vispār, lai gan viņa ļoti bieži dara captain obvious lietas), ka, mammu, y u say obvious shit, makes me slightly annoyed, un tad viņa atkal sāka kliegt, ka viņa jūtas tā, it kā viņai būtu pienākums dzīvot (jā, man arī likās, ka šis ir diezgan wtf arī visa "konflikta" ietvaros) un visu ierasto nomākuma kaudzi un raudāt, un man nācās sēdēt virtuvē un mierināt, kā jau tas parasti notiek. brālis gan teica, ka šodien jau bija bijis ļoti manāms, ka kādā brīdī būs histērija, vajadzēja tikai ieganstu, un es, muļķe, to noorganizēju. mums vajag kaut kādu ģimenes psiholōgu.
also, i wanna get laid. bet ne ar ģimenes psiholōgu, protams :D
bet tagad viss labi, izdzēru vienu alu, tagad cept cepumiņus un dušā, un tad būt lieliskai. tikai zābaki noberzuši papēžus, bet man tā gandrīz vienmēr ar jauniem apaviem.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on January 31st, 2012 at 03:56 pm
prologue