es sapņoju, ka kopā ar sākumskolas bijušo klases biedru Linardu šmeliņu gāju uz kaut kādu operu, un pēc tam runāju ar viņu skype, bet pēc tam visu to kaut kā tā pusaizmirsu, un zināju tikai, ka principā tas ir bijis. mēs nākamajā dienā nez kāpēc kopā braucām liftā, un viņš izskatījās mazliet kā viljams, bija brūns kā indietis vai čigāns, un viņa seja joprojām bija bērna seja, un tumšas, tumšas acis.

vēl mēs ar ģimeni un visādiem citiem cilvēkiem pēc tam dzīvojām lielā villā vai kā nu to sauc, kur bija pieejami cepti eži, un apkārt dzīvoja tādi jocīgi radījumi, it kā stirnas, bet viņu vīrieškārtas pārstāvji bija kuiļi (tā kā, riktīgi kuiļi, mežakuiļi, tādi resni un lieli), kuri visi (gan male, gan female stirnradījumi) ļoti baidījās no cilvēkiem, bet viņiem varēja pieiet tuvu klāt, tad viņi sastinga kā izbāzeņi, bet, kad viņiem pieskārās, galvenokārt bēga prom. man izdevās vienu tādu sagrābt ap kaklu, un tad es varēju jādelēt apkārt tai mājai, kur dzīvojām, man tikai visu laiku bija bail, ka tas man iekodīs