Es neuzskatu, ka tā ir "saprašana", ka nenozīmē, jo tas sevi ietvertu pārliecību, ka tiešām nekādi žesti objektīvi neko nenozīmē, bet par to es nebūtu tik pārliecinata. Jā, es lielākoties jūtos tā, it kā fakts, ka cilvēks izdara kaut ko, kas varbūt ir gaužām tipisks uzmanības apliecinājums, neko nenozīmētu, bet tā ir sajūta, nevis zināšanas, un arī šī sajūta nav vienmēr vienāda. Ja es lūdzu, lai man pastāsta pasaku, un cilvēks to tiešām pilnā nopietnībā dara, es gan zinu, gan jūtu, ka tas kaut ko nozīmē. Tāpēc es drīzāk teiktu, ka cilvēki nevis saprot, ka nenozīmē, bet sāk justies tā, it kā nenozīmētu, un tās ir divas atšķirīgas lietas, manuprāt.