14 January 2012 @ 01:42 pm
i'm a participant  
sapņoju, ka bija jāpiedalās ar ansambli kaut kādā konkursā or smth, kas notika skolā, kura bija uz elizabetes un mikriņu (sorry,nekad neatceros īsto nosaukumu) ielas stūra, tur, kur patiesībā ir tā viesnīca. visādi cilvēki man zvanīja un prasīja, kā tur nokļūt, jo es jau biju uz vietas un kārtējo reizi cīnījos ar svešu cilvēku vēlmi vērt vaļā tualetes kabīnes durvis, kamēr es esmu tās lietošanas procesā. tā skola bija šausmīgi noplukusi, izņemot zāli, kura, savukārt, patiesībā nemaz nebija skolā bet kaut kādā muzejā - tur vnk varēja nonākt vai nu no vienas, vai otras ēkas. zāle bija pašā augšējā stāvā un milzīga, un tam muzejam bija stikla sienas un grīdas arī vietām, daudz kur varēja redzēt tālu. tad es biju nogājusi kaut kur lejā satikt baibu, un tā kā it kā bija ilgi jāgaida, līdz man jāuzstājas, mēs gribējām iet apskatīties to muzeju. viņa piegāja pie kases un teica - two tickets, please, un es uzreiz metos klāt un kliedzu NOOOO!!! i'm a participant! ar domu, ka tad mums par tām biļetēm varbūt nebūs jāmaksā, bet izrādījās, ka ieeja laikam anyways ir bez maksas, jo tāds onkulītis, kas stāvēja aiz kases, ļoti dīvaini uz mani paskatījās un vnk iedeva mums divas lapelītes, kas varēja būt biļetes. tad mēs gājām pa to muzeju (bet vai nu viņā nekā nebija, vai mēs tik tālu vēl netikām), līdz pēkšņi es ieraudzīju, ka no augšējā stāva, tās zāles man māj nora (kura bija vienīgais cilvēks tai ansamblī, ar kuru es tur biju ieradusies, ko es pazinu), un māj tik izmisīgi, it kā es riskētu nokavēt, tad es ieraugu, ka viņa stāv jau uz skatuves, un šokā metos augšā pa kāpnēm, bet tad izrādījās, ka visi (tb, daudzi kolektīvi) tur stāv uz skatuves, daži dzied, citi vnk stāv, vienvārdsakot, mega haōss.
Tags: