vakar redzēju, kā trijos naktī diennakts veikalā tiek pirktas plastmasas glāzes un kādas astoņas pudeles hektōra, kā arī pudele šņabja. man, savukārt, nopirka cetrurtdaļarbūzu un četrus želejtārpus. re, kādas galējības.
dejo dejo dejo - murakami taisnība. vienmēr, kad nav labi, vajag vienkārši iet dejot. un arī tad kad ir labi. bet nu, kad nav labi, tas nāk par labu.
tagad man atkal mazliet ir naudas, tagad saprotu - man ļoti patīk nauda.
vēl es gribēju teikt, ka origō ir atvērts tāds jauns veikals - patata, un es tur šodien kursupauzē atnācu un apēdu vienu kartupeli, un tas bija labi, un tur pat nesanāk ļoti dārgi - no 0,90 Ls (tikai kartupelis ar sviestu) līdz, hmm, viņa etica, var dabūt līdz 5 pildījumiem, no sava čeka secināju, ka viens maksā 0,60 Ls, tātad, kartupeli var apēst no 0,90 - 3,90. nevaru gan iedomāties, kā tur varētu visas tās lietas sabāzt. ar vienu ir gana, un tad sanāktu 1,50 Ls, pilnvērtīgs paēdums. kartupelis. hell yeah. šī nav reklāma. es tur esmu ēdusi tikai vienreiz, un man bija labs garastāvoklis, jo man bija nauda, un man nebija liels liels izsalkums.
eh. cik daudz visa kā ir pasaulē.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on September 19th, 2009 at 06:32 pm
pequena morte