atradu videō ar to krievu puisi, kurš man šķiet ideāls piemērs tam, cik maza nozīme etniskajai piederībai ir lojalitātē valstij vai mīlestībā pret to. štrunts par māksliniecisko kvalitāti, nezinu, vai videō to var saprast, bet tur uz vietas bija skaidrs, ka viņš to domā ļoti nopietni un tiešām tā jūtas. es, piemēram, neesmu uzrakstījusi nevienu pašu patriōtisku dzejoli, ever. un diez vai uzrakstītu, ja man neturētu šaujamo pie galvas.

p.s. PIZĢEC, CIK ĀRĀ IR SKAISTI!