Tad arī nopietni atbildēšu. :) Tu, manuprāt, izskaties tā, ka tas Tev nafig nav vajadzīgs, un vispār Tu esi nenormāli kruta ar spēju ģenerēt prieku un tamlīdzīgi, bet tas ir par izskatīšanos. Nekad jau nevar zināt, kas darās iekšpusē. Kaut vai pēdējā laika ierakstos parādās daudz noguruma un bēdīguma par kaut ko, un no malas jau nevar pateikt - vai ir tik, cik Tu par to raksti, vai vairāk. Ja ir vairāk, un par to kaut kādu iemeslu dēļ nevar runāt, un tas iekšpusē aug, tad, manuprāt, terapija būtu vēlama. Ja nav, tad kāpēc gan? (Izņemot, ja līdzekļi atļauj, varētu būt interesanti iet arī tad, ja pats māki smuki tikt galā ar problēmām, bet vienkārši gribi ieraudzīt pats sevi vēl kādā, jaunā, gaismā.)