esmu apņēmusies sev nodrošināt lielisku rīta cēlienu.
vakar aizgāju gulēt apmēram pusvienpadsmitos, šodien apmēram tikos piecēlos, naktī sapņoju visādas lietas, no kurām iespaidīgākā - es komandā kopā ar kādu zēnu vārdā vladlens un citiem (vladlenu atceros tāpēc, ka manam brālim ir tāds klasesbiedrs, tikai viņš ir vēl daudz nesmukāks par to puiku, ar kuru biju komandā, labi spēlē ģitāru un vienkārši draaaausmīgi slikti dzied) piedalījos kaut kādās matemātikas orientēšanās sacīkstēs, nu, kur jāatrod uzdevumu vietas un tur tad jārisina sarežģīti matemātiski uzdevumi. lūk, sapnī mēs izdomājām blēdīties vienā no šiem uzdevumiem, kurš bija tādās kā drupās, kur iekšā skaidri redzams bija labirints, pirms doties tajā iekšā kaut kā apskatot citu atbildes vai ko tādu, bet mūs pieķēra policija un vladlens raudāja.

tagad ēdīšu izcilas brokastis (kuskuss ar olu un tomātiem + viena gabaliņos sagriezta cepamdesa no vakardienas), kas perfekti ietilpst manā jaukajā, vecajā brūnajā māla bļodiņā, paralēli noskatīšos vienu xfailu sēriju, un tad braukšu uz skolu būt akadēmiska un centīšos nedomāt par to, ka šī jaukā rīta vietā es būtu varējusi paķert kaut kādu ābolu, ko apēst pa ceļam un pēc padsmit minūtēm jau būt skolā un sākt darbu. jo patiesībā man šķiet, ka produktivitāti labāk uzlabos tieši šāds mierpilns prieks, nevis tā papildu gandrīz stunda.