es arī tieši domāju, ka tātad zemapziņa man dod ziņu, ka something is about to bloom here. es tikai līdz galam nezinu, kas.

pirms tam sapnī biju kaut kur laukos, kādā vietā, no kuras grasījos braukt prom, kam sapnī it kā bija attāls sakars ar kārli skalbi (te nomodā domāju, ka šī visdrīzāk ir asociācija ar skalbēm un MARTU),biju iegādājusies saliekamās trepes, kuras likās būtiski vest līdzi, telefonā nopirku biļeti, kas derīga vilciena reisiem konkrētā laika sprīdī (stulbi, ka tagad vairs neatceros tos pulksteņa laikus, ka tik nebija kaut kāds 16.45-18.30), viens vilciens aizbrauca bez manis, bet es tā kā neraizējos - līdz paskatījos pulkstenī un samulsu, ka, izskatās, biļetes termiņš jau tūliņ notecējis, prātoju, kā es tā būtu kļūdījusies un vai tikšu ar šo biļeti nākamajā vilcienā uz mājām. garām brauca arī autobusi, pa to pašu ceļu, kur vilciens, kas man likās dīvaini, mēģināju saprast, kur tieši tas vilciens piestās, un, kamēr es tur tā grozījos, aizbrauca garām vēl daži, kas vispār neapstājās, un katrs no tiem izskatījās citādāks, viens bija tāds kravas, otrs koši oranžs ar brūnu un tikai vienu vagonu garš. apsvēru, ka varbūt nevajag riskēt ar to potenciāli jau nederīgo biļeti un jākāpj autobusā, kurš tikko piebraucis, ar zināmu interesi pamanīju, ka tam galapunkts norādīts dagdā, sāku domāt, kur tad es īsti atrodos, kā visa šī ģeogrāfija liekas kopā, skatījos uz peronu, spīdēja saule, stabi bija apauguši ar vīteņaugiem un es kaut kā īpaši neraizējos. neatceros, kā no šī perona nonācu ar augiem pilnajā dzīvoklī :D