šķiet, esmu sākusi kaut kā skaidrāk/personiskāk saprast cilvēces (nosacīto) apsēstību ar fantāziju par ceļošanu laikā vai paralēlajām realitātēm. nu, vai vismaz pēdējā laikā vairāk par to domāju. būtu tik ērti, ja būtu iespējams pamēģināt vairākas savstarpēji izslēdzošas izvēles - pieņemt vienu, tad atgriezties izejas punktā un pieņemt otru, un izvēlēties to, kas patīk labāk. protams, ka arī šim ir neskaitāmi daudz problemātisku blakusparādību, bet es saprotu to sentimentu. racionāli, protams, es apzinos, ka tas, cik (tieši šajā "vai izvēlējos pareizi" kontekstā) apmierināta es būšu ar kādas izvēles rezultātu mazāk atkarīgs no tā, cik kaut kā "objektīvi" labāks tas ir par alternatīvām, vairāk ar to, cik ļoti es nosliecos par labu šaubām vai dzīvošanai realitātē. taču doma par to, ka būtu iespējams reāli salīdzināt dažādas savas dzīves versijas.. tas varētu būt arī vilinoši, vai ne, ne tikai šausminoši.