es gribētu iepazīties ar vēl kādu, kurš, kad naktī smuki iereibis atbrauc mājās, ēd pankūkas un lasa umbertō ekō

tagad esmu atkal pamodusies un viss liekas kā liela, liela auzu pārslu putra, pasaule ir ķepīga, lipīga, gluma un es viņā esmu iestigusi kādā vietā, pārvietošanās prasa piepūli un dažreiz rodas nopietnas šaubas, vai vispār ir vērts pārvietoties, jo kas gan citā pļeckas vietā varētu būt labāks, nekā esošajā. es jau trīs vakarus pēc kārtas esmu bijusi ārpus mājas sociālos apstākļos. es esmu tērējusi enerģiju, lai vairākas stundas komunicētu ar pilnīgi svešu, un es pat nezinu, vai man tas tiešām patika. tas ir mulsinoši, bet liekas, ka viena no manām pēdējā laikā visbiežāk lietotajām frāzēm, gan izteiktām, gan neizteiktām, ir "man vienalga". man gan laikam nebija vienalga tajā brīdī, kad tā meitene man teica, ka viņai bieži griboties nomirt un ka viņai esot diagnōze šizofrēnija, bet vieglā formā (tagad gan es domāju, vai tas bija mājiens ar cirvi, ka man nevajadzēja uztvert nopietni neko no tā, ko viņa man tur iepriekš stāstīja?), būtu sasodīti irōniski, ja viņa, piemēram, pēc tam būtu aizgājusi mājās un nonāvējusies, un es te tā mierīgi domātu par to, ko es par to visu domāju. bet es ceru, ka tā nav noticis, plus, viņa galīgi neizskatījās pēc tādas, kas tā darītu. then again, tas nav rādītājs. nespried par vīru pēc cepures. ugh. un man šķiet, ka man ir temperatūra. tik ļoti nav vērts.

vēl es aizmirsu savus magnētiskās rezonanses rezultātus pie noras (es zināju, ka tā notiks!), bet atceros, ka man esot paplašinātas virsējās un paura daivas rievas, or smth, nora teica, ka tas nozīmē, ka es esmu gudra. ha.