šonakt man bija reāli forši zombiju sapņi ar barikādēm un skriešanu pa apli aizbarikādētajā mājā un kaut kādas cīņas mežā, kur mēs ar brāli bijām viltīgi un apmānījām kkādu visai raženu vīreli ar lielu munīcijas daudzumu, lai gan pašiem mums bija tikai viena lode, ko izšaut. mēs visi jājām uz zirgiem un meklējām kaut kādus mazus dārgumiņus, kas mēdza būt dažādiem cilvēkiem. tādi kā raženais vīrietis parasti visus vienkārši nošāva un tad pārmeklēja. bet mēs bijām viltīgi, mūs nenošāva, mēs izlikāmies.

vakarnakt pēc matīsa dzimšandienas ballītes es pirmo reizi milzīgi ilgā laika posmā riteņoju no centra mājās ar kādu kopā. gosh, man pilnīgi šķiet, ka pēdējo reizi kaut kas tāds bija vēl vidusskolā. es ceru, ka tagad mēs ar brāli viskautkur riteņosim kopā. piemēram, uz kinō, ko viņš man izmaksās, jo es vakar izmaksāju dzērienus.

un vēl man tagad ļoti gribas sacept olas.