šodien, savukārt, jau kopš paša rīta gandrīz visu laiku šķiet, ka izplūdīšu skumju asarās.
sēžot zīmju valodas darbnīcā, domāju, ka tas varbūt no bada, jo būtībā nekas nebija ēsts vismaz 16h, un nācās iet prom, lai paēstu - bet arī ļoti garšīgās brokastis/pusdienas sprūst rīklē, nevardarbības grāmata liek asarām sariesties acīs, domas par dienas (FORŠAJIEM!) tālākajiem plāniem raisa vēlmi sākt šņukstēt un sakņupt zem galda.
man ir aizdomas, ka es vienkārši esmu ļoti, ļoti nogurusi, un man būtu jāiet gulēt. vēl tikai pāris stundas. to mēs varam, vai ne, to mēs varam.
UPD: nu re, kad pamostos no miega, viss atkal ir labi
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on March 7th, 2020 at 01:58 pm