visu laiku es sapņoju, sapņoju, sapņoju. tas sapnis, ko minēju iepriekš, kur mans brālis teica, ka bija nogalinājis rikiju mārtinu - tur pirms tam man kaut kādi radinieki lūdza palīdzēt dabūt viņu kazu nost no jumta, uz kura viņa bija tikusi pa logu. kaza bija melna un ar sarkanu lenti ap kaklu, un jumts bija brīnišķīgs, uz tā auga zāle un krūmi, tas bija pilnīgi aizaudzis un ļoti zaļš, un mazliet bīstams, jo vietām varēja iebrukt vai kā tā. mēs skraidījām pa jumtu un mēģinājām noķert kazu, kura tā nonchalantly vienkārši lēni un nesteidzīgi no mums izvairījās.
pēc tam pa logu ielīdu atpakaļ ēkā, un tur bija jācīnās ar ļaundariem, kuri gribēja uzbrukt man un citiem draugiem, ar kuriem mēs tur bijām - galvenais ļaundaris bija tērpts koši dzeltenā trikō, viņš varēja šaut zibeni, kurš sasaldē cilvēkus. viņi brauca pa gaiteņiem ar automašīnu, un bija ļoti biedējoši. viens no viņa henchmen bija tādā tumši pelēkā mētelī ar platmali, un viņš cīnījās ar nazi. man nebija nekādu jēdzīgu ieroču, un tad viņš uzbruka edgaram zaulam un es paliku ļoti dusmīga, un teicu fight me, you bastard, he's got nothing to do with this! un izmantoju kaut kādu turpat no stūra paķertu mazo slotiņu mēģināju atvairīt viņa uzbrukumus, kas man pārsteidzoši labi izdevās, bet tad viņš izvilka otru nazi un to es vairs nevarēju apturēt ar slotas palīdzību

nākamajā naktī es biju laimīgs vīrietis, man bija vīrietis ar kuru mēs dzīvojām kopā kā laimīgs pāris un strādājām kaut kādā melu detektōru dienestā, pie mums dzīvoja arī mans brālis, un sapnī viņš iztraucēja mūsu plānotās seksuālās aktivitātes, jo viņam vajadzēja, lai es atslēdzu riteni, bet es nemaz nebiju dusmīgs, jo viņš taču ir mans brālis. tad es atgriezos pie sava partnera, un mani pamodināja mammas zvans, par to gan es biju nīgra, tai sapnī bija tik labi, mierīgi un droši.

un tagad šonakt mēs ar ģimeni bijām kaut kādā ārvalstī, kur orientēties mums nez kāpēc palīdzēja viens vietējais vīrietis, tāds neliela auguma, uzvalkā, ļoti smaidīgs un laipns. mums bija kaut kur jānokļūst, bet man vēl vakjadzēja savākt kaut kādas mantas, tāpēc viņi aizgāja pa priekšu, un es pēc tam sekoju. izrādījās, ka laipnais vīrietis bija uz zemes sazīmējis ar krāsainu krītu norādes, kur man jāiet, lai viņus atrastu, es diezgan ļoti maldījos, jo brīžiem tās norādes nepamanīju, bet galu galā nonācu viņa kaut kādā restorānā. iekārtojos istabā kopā ar vēl kādu, bet tad pēkšņi sākās zemestrīce un zeme pāršķēlās uz pusēm tieši istabai pa vidu un parādījās tāds ugunīgs tēls, kurš apgalvoja, ka tagad pasaule tiks iznīcināta, un ies bojā 55 valstis, ieskaitot šo. tad viņš pa caurumu griestos uzlidoja augšā, paņemot līdzi kādu sievieti, un es sagrābu to cilvēku, ar kuru kopā biju tai telpā, uzmetu kaut kādu virvi tai caurumā, un sāku vilkt mūs augšā, jo visa zeme zem mums bruka un tur bija liesmas, un tad es pamanīju magoni tur, un saucu viņai, lai viņa lec, viņa ieķērās ar nagiem manā kājā un es turpināju vilkt mūs visus augšā, lai gan tagad tas bija smagāk un es jutu, ka kaut kas plīst.
un es teicu tam cilvēkam, ar ko es biju kopā, lai ātri jautā tam ugunīgajam tēlam, uz kurieni viņš dodas - jo bija skaidrs, ka viņš dodas uz kādu no tām atlikušajām 100+ valstīm, kuras NETIKS iznīcinātas. tas izklausās daudz mazāk episki, kad to šitā uzraksta, nekā tas patiešām bija - tas bija kā labākajā action trillerī, ļoti baisi un varonīgi.