vienā no saviem šīs nakts īsā un caurā miega sapņiem sēdēju pie galda blakus Apu no simpsoniem, tikai viņš bija īsts un dzīvs, un es vienā brīdī izmetu kaut kādu muļķīgu joku, nocitējot frāzi no seriāla ar visu viņa akcentu, pati uzreiz drausmīgi sakaunējos, atvainojos un sāku raudāt, bet tomēr pēc tam atlikušo sapņa daļu ilgi klausījos garu lekciju par rasismu un to, kā es esmu briesmīgs cilvēks