pēc veikala apmeklējuma, kurā iegādāju milzīgus pārtikas apjomus, lai nodrošinātu dzīvnieku pieskatītājus ar iztiku, aizgāju pie vecākiem. galu galā mēs ar tēti tur viens otram citējām rakstus no dažādiem žurnāliem par politiskām tēmām, galvenokārt saistītus ar zatlera ambrāžu, par kuru ļoti skaisti un, manuprāt, precīzi žurnālā klubs ir izteicies jurģis liepnieks (tas bija tas, ko tētim citēju es)

vēl es gulēju līdz gandrīz pusnaktij brāļa gultā, tikmēr tētis čekoja muzejus, uz kuriem iesim, saucot izstādes, kas tur šobrīd notiek, un es ik pa brīdim savā tipiskajā es-tikko-pamodos-bet-esmu-totāli-sakarīga-un-saprātīga manierē (kad mirkliski pamodos) iesaistījos, izsakot komentārus un pat uzdodot jautājumus, piemēram, kad ritēja diskusija par to, vai iesim pompidū centrā skatīties izstādi parīze-deli-bombeja vai kautkātā, nevarēju atcerēties, kā sauca rabindranatu tagōri, tāpēc ļoti cītīgi devu tētim clues, un viņš diezgan veikli atminējās, lai gan ne uzreiz.
kad es pamodos pavisam, es jutos kā mīkla, vai kā gumijas lācītis, vai arī kā noziedējusi pienene, tā bija ļoti patīkama pēcmiega sajūta un es atļāvos to izbaudīt, blenžot griestos un palūdzot mammai uzvārīt man tēju, jo diemžēl man sāpēja kakls, tāpat kā pagājšnakt, kā dēļ arī tā īsti neizgulējos.
bet mošanās sajūta bija brīnišķīga, viss mans ķermenis likās mīksts un staipīgs un ļoti patīkams, vienīgais mīnuss bija tāda relatīva bezspēka sajūta, uzreiz jau nu nebūtu piecēlusies, ja gribētos, bet, protams, man negribējās, jo es jutos tik labi

(patiesībā es apmēram puslīdz šitā mēdzu justies tikai tad, ja ceļos no pēcpusdienas/vakara snaudas, nekad ne tad, ja esmu gulējusi nakti un ceļos no rīta
manuprāt, tā ir zīme, naktis nav domātas gulēšanai, celšanās procedūrai ir jābūt patīkamai, nevis kaut kam negribētam, tāpēc jāceļas tad, kad var par to justies labi, kā šonakt
bet vasarā jau ir ok, varu gulēt savas 10h dienā tajā laikā, kad man patīk, izņemot, protams, tagad, kad bija jābrauc uz preses konferences prezentācijas gatavošanu)

kakls gan man ir stīvs joprojām abos sānos
manuprāt, tas apstiprina manu hipotēzi, haha

labunakti vēlreiz, varbūt paskatīšos kādu jauku filmu (bet varbūt arī nē) un tad pie miera, lai celtos ap vienpadsmitiem, jo darbs vēl nav galā un jātiekas ar biedrenēm prezentētājām vēl, un četros jāiet pie kkādas ārstes, pie kuras mamma jau paspējusi mani kaut kad pierakstīt, laikam šodien