nekad iepriekš nebiju skatījusies korejiešu filmu, jo to vienu, kuru gribējām skatīties ar ritu, ielādējām bez subtitriem
šorīt tikko vienu noskatījos
jāatzīst, tā bija tāda diezgan saraustīta un sūdīgā videō kvalitātē
bet mīlnieku attiecību pavērsieni mani patiesi sajūsmināja
lūk, neliels ieskats apmēram (pēc)kulminācijas kadros
pēc šī džeks ar asiņaino pieri (lai gan beigās izrādās, ka otram arī asiņo galva) ietrieca mašīnu sētā un pēc neilgas, err, bezsamaņas, snaudas vai vienkārši atpūtas, īsti nevarēja saprast, sāka akordeōna mūzikas pavadībā čamdīt sava [sākotnēji negribīgā, vēlāk ģimenes spiediena dēļ pamestā] mīļotā/bijušā nolaupītāja locekli, un tikmēr pa logu uz viņiem lūrēja tikko piebraukušais policists
laimīgas beigas, tā teikt
policists aizgāja prom
pirmā bilde laikam kādu laiku būs mana all-time attiecību problēmu risināšanas paņēmienu topa pirmajā vietā
(un puisis on the top ir bezsamaņā, jo viņa nolaupīšanas biedrs viņam iemauca pa pakausi ar lāpstu un notinās, kad tas pārdomāja un vairs negribēja savu mīļoto vīrieti apglabāt dzīvu)
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on June 26th, 2011 at 08:12 am
korejiešu filmas ftw