tik grūti darīt kaut ko, ja apzinies, ka tas galīgi nav izdarīts tik labi cik varēja/gribējās, bet ir jau par vēlu, lai kaut ko mainītu
kaut es dabūtu kaut kādu reāli sūdīgu atzīmi, tad vismaz man varbūt nebūtu sajūtas, ka vajadzētu taču sevi kaut kā par šito sodīt

bet patiesībā studēt un veikt puslīdz normālu pētījumu reizē ir pārāk grūti, tā ir dilemma, no kuras nav izejas, jo vajag jau abus, bet nevar "pa īstam" nodoties ne vienam, ne otram, viss traucē
varbūt vajadzēja pētīt kaut ko, kas kaut cik sasauktos ar kādu no esošajiem priekšmetiem, tad vismaz nebūtu tik milzīga fragmentācija jāpārcieš