katru reizi, kad nonāku kaut kādā saskarsmē ar informāciju, kas skar visādas bāriņtiesas lietas, es no jauna jūtos pārsteigta, ka tad, kad kādu adoptē, tie vecāki nesaucas audžuģimene, jo audžuģimene, redz, ir uz laiku, kamēr īstie vecāki atgūst vecāku tiesības. šito es vienmēr aizmirstu, un aizbildniecība, audžuģimenes un adopcija manā galvā nez kāpēc dzīvo tādas vienotas, bezformīgas masas ietvaros. tas ir diezgan stulbi, cerams, ka tagad es tās atšķirības vairs neaizmirsīšu.