šodien parkā ēdu makdonalda wrap lietu, kas izrādījās divreiz lielāka, nekā gaidīju, bet ļoti laba, nesaprotu, kāpēc viņiem kaut kas tāds nav visu laiku, tur ir mazāk maizes nekā bulciņās un daudz dārzeņu, ņamm
un kamēr es to ēdu, notika tik traka un bēdīga lieta

man uz blakus soliņa sēdēja kaut kāda sieviete, pie soliņa rotaļājās bērns ar mantiņām, viņas bērns laikam, maziņš, ne vairāk kā trīs gadi, un vienā brīdī es tikai dzirdu, ka viņa tam uzkliedz 'ruki grjaznaji ubiraj at mami!' es gandrīz aizrijos ar vistas gabalu, for fuck's sake, kura māte bērnam, kad tas grib, piemēram, apkampt viņas ceļgalu, saka, lai aizvāc netīrās rokas?! paskatījos, nuja, saģērbusies koši baltās biksiņās un krekliņā, saulesbrilles un visa iespējamā kosmētika, no sākuma domāju, vai tad tik stulba, ka neiedomājas, ka koši baltas drēbes varbūt nav tā labākā doma, ko vilkt mugurā, ja ved savu bērnu uz parku rotaļāties, pēc tam iedomājos, ka varbūt viņa to uz turieni nemaz speciāli neveda. puika kaut kur aizskrēja, vienā brīdī sāka spēlēties pie tās ūdenslietas, ik pa brīdim māte vnk randomly nīgri izkliedza viņa vārdu, te vienā brīdī tas bērns it kā nāk atpakaļ, bet tur soliņu daudz, un un viņš acīmredzami nesaprot, kurš ir pareizais, stāv platām acīm zālāja vidū un sauc "mama, ti gģe? gģe ti, mama?!" man jau likās, ka māte varētu būt sajūsmā, ka bērns beidzot ir atsaucies, palūru pa kreisi - tā sieviete vispār nereaģē, sēž, krūtis izriezusi un garlaikoti atmet savus šķipsnās balinātos un daudzkrāsainos matus. vienkārši tāds pizģec. droši vien, ja tas bērns iekristu kanālā, arī tad viņa nepamanītu. un tad, kad viņai atnestu līķi, tad dusmotos par to, ka tas sasmērējis drēbītes.