tas atvieglojums, kad esmu izdarījusi kaut ko samērā apjomīgu un nomācošu, tomēr iekļaujoties termiņā, kaut arī strādājot pēc darba laika. es saprotu, ka droši vien nav tā vērts, bet tas ļoti palīdz pārslodzes īgnuma un izmisuma mazināšanā. jo ļauj ticēt, ka vismaz es neesmu PAVISAM izgāzusies, hah. tas ir brīdis, kurā es beidzot uz kādu momentu varu palaist vaļā to spriedzi un saspringumu, ko manī neizbēgami rada sajūta, ka es kaut ko kavēju vai potenciāli nokavēšu, ka esmu kādam darbu parādā.